Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Krakovas deklarācija par joda deficīta novēršanu
Laureta Buševica
16.05.2018.

Šī gada aprīlī Krakovā Jagaiļa Universitātē pulcējās H2020 projekta EUthyroid pētnieki (t.sk., LU prof. Valdis Pīrāgs un pētnieka p.i. Ieva Strēle) un nāca klajā ar kopīgu deklarāciju, kas aicina politikas veidotājus Eiropā atbalstīt joda deficīta novēršanas pasākumus.

Ar deklarācijas tekstu angļu valodā var iepazīties šeit: www.iodinedeclaration.eu, kur ir iespējams deklarāciju atbalstīt, to parakstot. Savukārt deklarācijas tulkojums latviešu valodā ir šeit.

Jods ir cilvēka veselībai būtisks mikroelements, ko mēs uzņemam ar ūdeni un pārtiku. Tas ir nepieciešams vairogdziedzera hormonu sintēzei, kas savukārt regulē vielmaiņu, augšanu un attīstību. Pieaugušo vecumā ar joda deficītu ir saistītas tādas slimības kā kākslis (vairogdiedzera palielināšanās), vairogdziedzera mezgli un hipertireoze. Sievietēm grūtniecības periodā vajadzība pēc joda īpaši pieaug, un ierastais uzturs var nenodrošināt pietiekamu joda uzņemšanu. Pat viegls joda deficīts grūtniecības laikā var radīt neirokognitīvo traucējumu risku un zemāku intelektu bērnam, kas indivīda līmenī izpaužas, piemēram, kā mācīšanās grūtības, bet populācijā kopumā kavē visas valsts ekonomisko izaugsmi.

Joda deficītu var viegli un lēti novērst, uzturam pievienojot jodu (t.s., joda fortifikācija). Parasti to dara ar jodsāls palīdzību. Tomēr joda deficīta novēršanas programmas daudzviet netiek pienācīgi novērtētas. Eiropas Savienībā tikai astoņās valstīs ir regulārs joda deficīta monitorings, kas ir pirmais solis tā novēršanā. Eksperti uzskata, ka daudzās Eiropas valstīs, kurās joda fortifikācijas programmas ir brīvprātīgas, līdz pat 50% jaundzimušo ir pakļauti vieglam joda deficītam un tādejādi nesasniedz optimālu kognitīvo attīstību.